Disforiskais piena izdalīšanās reflekss D-MER (disphoric milk ejection reflex)

Zīdot bērnu, māmiņas piedzīvo daudzas un dažādas emocijas, jo īpaši pirmajās dienās un nedēļās pēc bērna piedzimšanas. Fizioloģiski tas saistīts ar hormonu svārstībām šajā periodā; praktiski – ar to, ka māmiņas ikdienā ienākuši jauni pienākumi un rūpes par mazuli, un jācenšas atrast veidu, kā organizēt dzīvi. Turklāt arī mūsu ķermenis kaut kādā mērā dzīvo pats savu dzīvi. Pastāv dažādas fizioloģiskas īpatnības, kas saistītas ar  zīdīšanu un hormonālo sistēmu, kura to regulē – arī tās var ietekmēt māmiņas emocionālo stāvokli zīdīšanas laikā. Viena no šādām īpatnībām, kuras pētījumi uzsākti salīdzinoši nesen (tikai 2007. gadā), ir disforiskais piena izdalīšanās reflekss D-MER (dysphoric milk ejection reflex). Šādi tiek apzīmētas pēkšņas emocionālas svārstības (parasti negatīvu emociju vilnis) tieši pirms kārtējās zīdīšanas reizes. Šajā rakstā sīkāk apskatīsim to īpatnību.

Kā jau minēts, šī īpatnība nozīmē, ka neilgi pirms piena izdalīšanās no krūtīm māmiņa var piedzīvot grūti kontrolējamas negatīvas emocijas: straujas, neilgas, pārejošas, bet ļoti pārņemošas. Katrai sievietei šīs sajūtas var būt atšķirīgas, turklāt  ļoti plašā spektrā. Māmiņa var izjust nomāktību, skumjas, raizes, kaunu, bailes, vainas sajūtu, riebumu, neiecietību, depresīvas sajūtas, dusmas, panikas lēkmes, paranoju, pat grūti kontrolējamu agresiju un citas emocijas.  Šī emocionālā atbildes reakcija uz krūts pierietēšanu ir D-MER sindroma būtība. Svarīgi zināt, kā to atšķirt no citiem emocionāliem procesiem. D-MER galvenā īpatnība ir tāda, ka māmiņa piedzīvo negatīvu emociju vilni aptuveni 30 līdz 90 sekundes pirms piena izdalīšanās no krūtīm, grasoties zīdīt mazulīti vai atslaukt pieniņu. Līdz brīdim, kad mazulis sāk zīst vai ir uzsākta piena atslaukšana, emocijām būtu jāpazūd un emocionālajai sajūtai jāstabilizējas. Pētot šo īpatnību, ir novērots, ka māmiņas, raksturojot piedzīvoto un pašsajūtu šādā brīdī, lieto tādus aprakstošus vārdus kā “dīvaina sajūta vēderā”, bēdas, dusmas, neiecietība, nervozitāte, nepacietība, emocionāla nospiestība, bezcerība un vispārēji negatīvas emocijas, kas stabilizējas, tiklīdz mazulis ir paēdināts vai pieniņš – atslaukts.

D-MER stāvokļa izraisītās sajūtas ir raksturīgi piedzīvot dažādā emocionālā spektrā un intensitātē, līdzīgi kā tas ir krāsu spektrā. Izšķir vieglu, vidēju un smagu formu. Vieglā forma būtu vairāk raksturojama kā vieglas skumjas, ilgas. Vidējā forma jau vairāk izpaužas kā dusmas, aizkaitinājums. Smagu formu raksturo spēcīgas dusmu un aizkaitinājuma lēkmes, bezcerības sajūta.

Disforisko piena izdalīšanās refleksu māmiņas var piedzīvot jau kopš otrās nedēļas pēc mazuļa piedzimšanas. Dažām sievietēm šī īpatnība izzūd, kad mazulis sasniedzis 3 mēnešu vecumu. Citām māmiņām emocionālā krituma intensitāte pirms piena izdalīšanās samazinās, bērnam augot, un kādā brīdī tas kļūst nemanāms. Tomēr ir arī gadījumi, kad D-MER saglabājas līdz zīdīšanas beigām neatkarīgi no bērna vecuma.

Tāpat novērots, ka, jo vieglāka ir D-MER simptomu izpausme, jo drīzāk tā pāriet. Vieglos gadījumos simptomu pazušana novērota līdz mazuļa 3 mēnešu vecumam, vidēji smagos gadījumos līdz mazuļa 9 mēnešu vecumam, savukārt smagākos gadījumos novērots, ka simptomi turpina parādīties pirms katras zīdīšanas reizes līdz pat mazuļa gada vecumam un ilgāk.

Māmiņas, kuras ikdienā jūtas nomāktas, cieš no pēcdzemdību depresijas vai emocionāliem adaptācijas traucējumiem, šo īpatnību var piedzīvot spēcīgāk nekā tās māmiņas, kas ikdienā brīžos, kas nav saistīti ar zīdīšanu, nepiedzīvo šādas grūti kontrolējamas emocijas.

Būtiski saprast, ka ne vienmēr, kad māmiņas piedzīvo negatīvas emocijas zīdīšanas laikā, tās ir saistītas ar D-MER. Svarīga ir arī izpratne, ka nav nepieciešams pārtraukt zīdīšanu, ja šādas emocijas tiek piedzīvotas.

D-MER nav tieši ar zīdīšanas procesu saistīta problēma. Tas ir kas tāds, ar ko ir iespējams sadzīvot, meklējot atbalstošus resursus. Šīs īpatnības atpazīšanai un māmiņu atbalstam ir izveidota īpaša mājaslapa angļu valodā, kur iespējams smelties vairāk informācijas  https://d-mer.org/. Tajā ir atrodami gan dažādus pētījumus, kas veikti kopš 2007. gada, gan sieviešu pieredzes stāsti. Tāpat eksistē arī atbalsta grupa Facebook vietnē. Tajā pulcējas māmiņas, kas atpazinušas un saskarušās savā pieredzē ar D-MER, meklē atbalstu pašas un gatavas sniegt to citiem.

Pētot D-MER stāvokli, atklājās, ka māmiņas, kuras to atpazinušas, izjutušas līdzīgas, pēkšņas negatīvas emocijas arī nesaistīti ar zīdīšanu. Šādi simptomi raksturīgi arī pirmsmenustrālajiem disforiskajiem traucējumiem, atsevišķos brīžos pirmsmenopauzes vecumā, kā emocionāla reakcija, kad mīlējoties tiek aizskarti sievietes krūtsgali, kā arī pēc orgasma.

Kā atpazīt, vai tas tiešām ir D-MER?

Raksturīgais emocionālais kritums notiek brīdī, kad mazulis tikko pielikts pie krūts. D-MER raksturīgais emociju vilnis tiek novērots krūts pierietēšanas brīdī, tieši pirms piena izdalīšanās – kad māmiņa pieliek mazuli pie krūts vai uzsāk piena atslaukšanu. Ilgāku ēdienreižu gadījumā, pienam atkal un atkal ierietot krūtī, emocionālās sajūtas var atkārtoties vairākkārt (izpētīts, ka no 2 līdz pat 12 reizēm vienā zīdīšanas reizē). Ir novērots, ka dažas māmiņas tās piedzīvo tikai atslaucot pieniņu, nevis tad, kad liek mazuli pie krūts. To var izskaidrot ar  hormona oksitocīna līmeni, kurš paaugstinās, pie krūts saskaroties māmiņas un mazulīša ādai, un nāk palīgā kā mierinātājs. Izmantojot piena pumpīti, tā nenotiek. Tātad, nodrošinot situāciju, kurā oksitocīna līmenis kāpj, ir iespējams D-MER simptomus mazināt.

Māmiņas slimības vēsture vai pagātnes notikumi tieši neietekmē D-MER stāvokļa parādīšanos zīdīšanas laikā. Tāpat novērots, ka tam nav tiešas saistības ar to, vai sieviete ir vai nav bijusi agrāk seksuāli izmantota. Ja D-MER stāvokļa izraisīto emociju laikā sieviete spilgtāk atceras pagātnes notikumus, tam tomēr nav tieša sakara ar zīdīšanu. Ir būtiski saprast, ka  hormonāli šajā procesā notiek pēkšņs hormona dopamīna kritums, lai dotu iespēju prolaktīnam un oksitocīnam. Ja notikumi pagātnē ir sievietes ķermenī izsaukuši līdzīgu reakciju, tad pastāv iespēja, ka šī situācija var uzpeldēt atmiņā, radot deja vu efektu, un tas var  emocijas pastiprināt.

Kas NAV D-MER stāvoklim raksturīgi?

Vai tās māmiņas, kas piedzīvo D-MER, ziņo arī par nepatiku pret zīdīšanu un vēlas to pārtraukt? Izrādās, tieši pretēji! Māmiņas, daloties ar to, kā kopumā jūtas zīdīšanas laikā, raksturo savu zīdīšanas pieredzi  kā pozitīvu, ja vien atskaita šīs emocionālās īpatnības mirkli pirms pašas zīdīšanas. D-MER netiek minēts kā iegansts, lai mazuli nezīdītu, vai saistībā ar nepatiku pret zīdīšanas procesu – nedz ierastās situācijās, nedz zīdot grūtniecības laikā, gaidot nākamo mazuli, nedz arī zīdot jau paaugušos bērniņu.

Pētījumos konstatēts, ka D-MER ir fizioloģisks stāvoklis, nevis psiholoģiska atbildes reakcija uz zīdīšanas procesu vai mammas sajūtām par to.  Pie D-MER stāvokļa nav raksturīga vemšana zīdīšanas laikā. Šis stāvoklis nav pieskaitāms pie emocionāliem un adaptācijas traucējumiem pēc dzemdībām vai pēcdzemdību depresijas simptomiem.

Stāvokļa uzlabošana jeb “Kā to ārstē?”

Ļoti svarīgi, ka māmiņām ir informācija par šo stāvokli. Ļoti bieži vieglākos gadījumos uzlabot pašsajūtu palīdz jau tas vien, ka top skaidrs – izjūtām ir fizioloģisks, nevis psiholoģisks iemesls. Tāpat vidēji vieglos un smagos gadījumos ļoti noder māmiņas novērojumi par to, kas vēl notiek pirms zīdīšanas. Māmiņa var izpētīt, vai šo stāvokli vēl vairāk nepastiprina citi apstākļi – kofeīna uzņemšana, stress, nogurums. Iespējams, ka simptomi mazinās, ja māmiņa ir labāk izgulējusies, regulāri padzērusies un vairāk kustējusies. Bieži D-MER simptomus iespējams mazināt ar dzīvesveida izmaiņām un dabiskiem līdzekļiem.

Māmiņām ar smagākiem D-MER simptomiem iespējams palīdzēt, regulējot dopamīna līmeni ar mediķu nozīmētu papildus preparātu palīdzību. Arī šīm māmiņām ieteicams sākt ar izglītošanos par šo stāvokli un dzīvesveida korekcijām.

Veicot pētījumus, nav novērota predispozīcija jeb iepriekš paredzama iespējamība, kurām sievietēm būtu lielāka nosliece piedzīvot D-MER stāvokli. Ir tikai zināms, ka emocionālais fons izmainās straujās hormonu pārejas ietekmē, un emociju vilnis ir atbildes reakcija uz šo pāreju. Ir arī izpētīts, ka māmiņa, kas to piedzīvo, zīdot pirmo bērniņu, iespējams, saskarsies ar šo stāvokli arī ar katru nākamo zīdīto bērniņu!

Pašlaik ir zināms, ka D-MER stāvoklis ir saistīts ar dopamīna svārstībām sievietes ķermenī, zīdot mazuli. Tomēr nav vēl noskaidroti iemesli, kādēļ dažas māmiņas tas ietekmē vairāk, citas mazāk, bet daudzas vispār neskar. Pastāv iespēja, ka to ietekmē vide, uzturvielu trūkums vai pielāgošanās hormonālajām svārstībām saistībā ar vecumu. Tāpat iespējams, ka sieviete ir ļoti jūtīga uz dopamīna svārstībām (arī citās ikdienas situācijās) dopamīna receptoru mutācijas dēļ, vai arī sievietei ir nosliece uz neierastu dopamīna aktivitāti. Visticamāk, pastāv arī citi vēl nezināmi iemesli.

D-MER stāvokli atklājusi un pētījusi Alija Makrina Haise (Alia Macrina Heise), starptautiski sertificēta zīdīšanas konsultante (IBCLC), amerikāņu pētniece un 3 bērnu māmiņa. Viņa pati piedzīvojusi emocionālos kritumus pirms zīdīšanas, un atklājusi, ka nav vienīgā. 2007. gadā viņa uzsākusi pētīt šo stāvokli, ar kuru saskaras daudzas māmiņas, kas zīda mazuļus. Pētnieces misija ir arī sniegt pēc iespējas vairāk informācijas par to gan māmiņām, gan aprūpes speciālistiem, lai palīdzētu mazināt jauno māmiņu satraukumu par to, kas ar viņām notiek zīdīšanas laikā.

Iesakām arī māmiņām Latvijā, atpazīstot sev šo īpatnību un stāvokli zīdīšanas laikā, vērsties pie atbalstošiem, informētiem speciālistiem, tostarp zīdīšanas konsultantiem un PEP mammām (zidit.lv, kkm.lv, pep.lv).

Tulkoja Baiba Kauliņa
Oriģināls