Par terminoloģijas lietošanu zīdīšanas konsultanta praksē

Parunāsim par terminoloģijas pareizu lietojumu mūsu darbā. Šī tēma zīdīšanas konsultantiem šķiet svarīga. Ar vienkāršo un dabisko vārdu “zīdīt” mūsdienu sarežģītajā leksikā vairs nepietiek.
Kādus tikai terminus nākas dzirdēt attiecībā uz zīdīšanu! Krūts barošana, barošana ar krūti, krūtsbarošana, krūts ēdināšana, krūts zīdīšana, zīdīšana ar krūti, ēdināšana ar krūti… Kā būtu pareizi?

Daži speciālisti apgalvo, ka barošana būtu attiecināma uz dzīvniekiem, un, uzsverot cilvēku kā radības kroni, iesaka izmantot vārdu “ēdināšana”.
Tomēr vairums – gan vecāki, gan speciālisti – visbiežāk saka “barošana”.
Kā rīkoties mums? Kā LZVKA pārstāvēm mums vajadzētu censties izmantot pareizus terminus, īpaši rakstiski: veidojot ierakstus sociālajos tīklos, savus bukletus, rakstot žurnāliem, tulkojot no citām valodām utt.
Kurus terminus tad būtu pareizi izmantot?
Visvieglāk ir pateikt, ko noteikti neizmantot. Lūdzu, nelietojiet vārdu salikumus “krūts barošana” un “krūts ēdināšana” – latviešu valodā šajā secībā tie skan absurdi. Uzreiz jāpiebilst, ka saliktenis “krūtsbarošana” ir pieļaujams – piemēram, tulkojot anglisko breastfeeding.
Visvienkāršāk ir ar vārdu “zīdīt”. Vārds “zīdīšana” ir skaidrs pats par sevi, un tam nav nepieciešami nekādi papildinājumi. Var iztikt bez “bērna zīdīšana” (ko gan citu lai sieviete zīda?), var iztikt bez “zīdīšana ar krūti” (cita šim nolūkam piemērota orgāna mums nav). Reizēm, protams, labskanības dēļ var izmantot arī šādus salikumus.
Grūtāk ir izlavierēt starp “barošanas” un “ēdināšanas” klintīm. Rakstos un sarunās ar speciālistiem būtu ļoti vēlams pieturēties pie “ēdināšanas ar krūti”. Nodarbībās vecākiem un individuālās konsultācijās pārlieks principiālisms varētu mūs attālināt no vecākiem un kavēt kontakta veidošanos. Tāpēc nebūs nekāds grēks piemēroties klientu uztverei un sacīt arī “barošana ar krūti”.
Man ļoti patīk, kā šo visu ir formulējusi zīdīšanas konsultante un dūla Līga Vasara-Brakmane:

“Terminoloģija varētu būt atkarīga no situācijas un konteksta. Ja jāveido sarežģīti teikumi, piemēram ar “īpatsvars”, neteiksim “ēdināšanas ar krūti īpatsvars”, tas būs samocīti. Tad labāk – “zīdīšanas īpatsvars”. Zinātniskā pētījumā varam izmantot “ēdināt ar krūti”, “zīdīt”. Lekcijā vecākiem varam lietot gan “zīdīt”, gan “barot”, gan “ēdināt”. Jāvadās arī pēc sajūtas par kontekstu, jo “ēdināšana” vairāk būs par plašiem procesiem (pēc līdzības ar “sabiedriskā ēdināšana”), bet situācijā viens pret vienu, lielākā daļa cilvēku teiks, ka baro savus bērnus. Šis vārds tiek reizēm nepelnīti pelts, lai gan apraksta mātes siltumu un rūpes par saviem mīļajiem. Ne velti latviešu valodā ir arī teiciens par savas dvēseles pabarošanu.
Konsultācijā ar konkrētu ģimeni vēlams izmantot tos terminus, ko lieto ģimene. Mūsu darbs ir pielāgoties un runāt cilvēkam saprotamā un tuvā valodā, jo tas vien, ka zinām sarežģītus medicīniskos terminus, ne vienmēr nozīmē, ka visās vidēs ar visiem cilvēkiem viņi būs vispiemērotākie.”

Lai piena upes plūst!
Dace Miezīte