Bērna zīdīšana – teorija un prakse

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas nosaka, ka mazulis ekskluzīvi jāzīda (tikai ar mātes pienu) līdz 6 mēnešu vecumam, un zīdīšanu vēlams turpināt līdz 2 gadu vecumam un ilgāk.

Dažas vienkāršas patiesības:

• krūtis sievietei ir dotas, lai ar tām zīdītu savus bērniņus. Mazulim piedzimstot, krūtīs jau ir pirmpiens un pēc dažām dienām tās būs pilnas ar pienu;
• mātes pienā ir visas bērnam nepieciešamās vielas, lai paēstu, padzertos, attīstītos, augtu un nostiprinātu imunitāti. Pirmos sešus dzīves mēnešus veselam bērnam pietiek tikai ar mātes pienu;
• zīdīšana ne vienmēr šķiet vienkārša un pašsaprotama, atceries – grūtības ir risināmas!

Pirmās divas dienas ar bērnu

Zīdīšana vieglāk padodas, ja to var sākt jau pirmajās stundās pēc dzemdībām, laikā, kad bērns instinktīvi meklē krūti. Lai zīdīšana būtu ērta un efektīva, svarīgi padomāt par sevi – atrast sev ērtu pozu un tad pozicionēt bērniņu. Palūdziet, lai vecmāte vai cita kompetenta persona parāda ērtas zīdīšanas pozas un pārliecinās, ka mazulis labi satver krūti.
Piedzimstot bērna kuņģa tilpums ir 5ml – viena tējkarote, tādēļ neuztraucieties, ja pirmajās dienās netek piena upes. Pirmpiens ir pilnvērtīgs un dažādām uzturvielām bagāts, tas ir svarīgs mazuļa attīstībai un tā nevajag daudz.
Jo biežāk un vairāk bērns zīž, jo vairāk piens krūtīs rodas – pieprasījums rada piedāvājumu. Pēc piedzimšanas, kad bērns ir pietiekami atpūties, viņam vajadzētu zīst ne retāk kā reizi 3 stundās (parasti biežāk). Ja bērns guļ ilgāk (īpaši dienas laikā), viņš noteikti ir jāmodina un jādod krūti.
Ko nozīmē zīdīt pēc pieprasījuma? Negaidiet raudāšanu! Tiklīdz bērns pamostas, knosās un paver muti – piedāvājiet krūti. Var pārtīt un tad piedāvāt krūti, var otrādi, var piedāvāt vienu krūti, pārtīt un tad dot otru krūti. Pirmajās dienās parasti dod abas krūtis katrā zīdīšanas reizē, lai abas krūtis pietiekami bieži saņemtu ziņu – ir piedzimis bērns, jāražo piens!
Atteikšanās no mānekļiem, knupjiem un zīdaiņu pudelēm. Pudeli vai knupi bērns satver citādi nekā krūti, tāpēc, lai iemācītos pareizu krūts satvērienu, sākumā bērnam jāpiedāvā tikai viens zīšanas objekts. Dažreiz pietiek ar vienu ēdināšanu no pudeles, lai bērns pārstātu pareizi satvert krūti. Ja ir nepieciešams mākslīgais maisījums, tas jādod no krūzītes, karotes, šļircītes vai pipetes.
Pirmajās dienās pēc dzimšanas visi bērni krītas svarā, jo viņi izvada uzkrāto šķidrumu un svara kritums 10% apmērā no dzimšanas svara ir normāls.

Kad atnāk piens

Parasti otrajā vai trešajā dienā pēc dzemdībām krūtis piebriest, pieriet ar pienu. Piens zīšanas sākumā var būt zilgans, ūdeņains (lai bērniņš padzertos), beigās – baltāks (lai paēstu).
Ja krūtis ir ļoti cietas, var veikt areolas mīkstināšanu, viegli uzspiežot tai ar pirkstiem 2-3 minūtes pirms pielikt bērniņu, lai viņam vieglāk būtu satvert krūtsgalu.
Drīz (1-2 dienu laikā) piena daudzums nostabilizēsies un krūtis nejutīsies tik saspīlētas. Pienu atslaukt nevajag.

Kā saprast, vai bērns labi satver krūti

Par pareizu satvērienu liecina veseli krūtsgali un paēdis bērniņš. Svarīgi bērniņu ērti novietot un pareizi pielikt pie krūts, kontrolēt viņa uzvedību pie krūts, kā arī pareizi noņemt no krūts. Ja bērns labi satver krūti:

• mutē ir ne tikai krūtsgals, bet arī liela daļa areolas (tumšā laukuma ap krūtsgalu), mutīte ir plati atvērta, lūpiņas izvērstas uz āru;
• zīšanas laikā nav dzirdama skaļa šmakstināšana;
• zīšanas laikā mammai nesāp (vai sāp tikai dažas sekundes sākumā, jo pirmo mēnesi krūtis var būt jutīgas, kamēr pierod pie slodzes, pēc tam tas pāriet). Ja sāp visā zīdīšanas laikā – jāmeklē palīdzību!
• bērns ir omulīgs un labi ņemas svarā.

Ja zīdīšanas laikā bērns nomainījis pozu un satvēris krūti nepareizi, vajadzētu atbrīvot krūti un piedāvāt to bērnam vēlreiz. Ja zīdīšana ir sāpīga, uz krūtīm rodas tulznas, pušumi, plaisas, mazais šmakstina, ilgi zīž, prasa krūti ļoti bieži visu diennakti (ik pa stundai vai biežāk), slikti ņemas svarā, vai ir aizdomas, ka satvēriens nav īsti labs – ir vērts meklēt zīdīšanas konsultanta vai cita speciālista palīdzību.

Kā ērtāk pielikt bērniņu pie krūts

Svarīgs nosacījums, lai zīdīšana būtu veiksmīga – ērtas pozas izvēle. Tad mammai zīdīšanas laikā būs iespēja atpūsties un bērnam būs vieglāk labi satvert krūti, lai zīšana būtu efektīva un nesāpīga. Bērniņu var zīdīt gan sēdus, gan guļus, pat stāvus.

Visās pozās svarīgi:

• Pieliec bērnu tik tuvu pie krūts, lai viņš to var viegli un pietiekamā apjomā satvert. Bērna vēderiņam jābūt pavērstam pret mammu, un diezgan cieši piekļautam.
• Kad mazuļa mute ir aizvērta, viņa degunam jābūt krūtsgala līmenī.
• Pārliecinies, ka, meklējot krūti, bērnam ir iespēja atliekt galvu atpakaļ, lai žoklim pietiek vietas, kur plaši atvērties. Neturi mazuļa pakausi ar roku, mammas rokai jāatrodas apkaklītes līmenī.
• Ar brīvo roku satver krūti, bet ne tuvu krūtsgalam, lai pirksti netraucētu mazulim krūti satvert. Nedaudz saplacini krūti, piemērojot to mazuļa mutītei un brīdī, kad mazulis to plati atvēris, ievieto krūti mazuļa mutē, piestumjot vai pievelkot bērnu sev klāt.
• Zīžot, mazuļa lūpām jābūt izvērstām uz āru, mutē jābūt ne tikai krūtsgalam, bet arī daļai areolas.

Sēdus pozas

Lai mammas mugura būtu atbalstīta un atbrīvota, aiz tās var novietot spilvenu, kādu reizi mazuli var zīdīt turot tikai rokās. Svarīgi, lai bērniņš būtu pargiezts pret mammu vēders pret vēderu, citādi mamma salieksies uz priekšu un viņai ātri vien sāks sāpēt mugura!

Mammas elkoni var atbalstīt uz spilvena.

Mazuļa vēders ir cieši klāt mammas ķermenim. Ja mammai ir sajūta, ka jāpaceļ kājas pirkstgalos, tās var novietot uz kāda zema soliņa, citādi gan kājas, gan pleci būs saspringuši. Bērna galva atrodas uz mammas apakšdelma. Šajā pozā bērnu var zīdīt arī stāvus.

 

Sēdus pozās  ir ļoti noderīgas, kad mamma sāk zīdīt mazuli ārpus mājas.

Bērniņš no sāna

Šī ir ērta poza ļoti mazu bērniņu zīdīšanai mammām ar lielām smagām krūtīm. Noder arī tad, ja mammai veidojas piena sastrēgumi netālu no paduses. Šī poza ir ērta dvīņu zīdīšanai.

Guļus pozas

Zīdīšana guļus ir noderīga, ja mammai ir grūti nosēdēt pēc dzemdībām, kā arī vēlāk nakts un diendusas laikā, lai arī mamma varētu atpūsties un pagulēt. Mamma guļ uz sāniem, kājas viegli saliektas ceļos. Spilvenu ērti novieto zem galvas, bet ne zem plecu daļas un aiz muguras. Ja ir vēlēšanās, spilvenus var novietot arī starp ceļiem. Bērniņu nogulda uz sāniem, ar seju pret mammu.

Bērniņš guļ mammai blakus

Ar virsējo roku mamma pietur bērniņa muguru. Kad mazulis sāk meklēt krūti, mamma pivelk bērniņu sev klāt. Lai bērns neveļas prom zīdīšanas laikā, aiz viņa muguriņas var nolikt sarullētu autiņu vai dvieli.

Bērniņš guļ uz mammas rokas

Bērniņa galva atrodas mammai elkoņa locītavā vai mazliet augstāk vai zemāk par elkoni, tā lai mazuļa deguntiņš atrastos pret krūtsgalu. Ar roku mamma tur mazuļa muguru.

Bērniņš guļ mammai virsū

Relaksēta ērta poza mammai, ipaši ja pēc dzemdībām ir šuves un sēdēt nav patīkami. Bērniņam pozīsijā uz vēdera vislabāk pieslēdzas meklēšanas reflekss, viņš var iekārtoties maksimāli ērti atvērt mutīti un labi satvērt krūti.

Mammai spilveni aiz muguras, zem elkoņiem, ķermenis pilnīgi atbrīvots.

Zīdīšana pirmajos mēnešos

Mazulim jādod iespēju zīst krūti tad, kad viņš to vēlas un tik, cik viņš vēlas. Piedāvājiet mazulim krūti, cik bieži vien viņš prasa (arī ik pēc stundas, pusotras), neatņemiet krūti pirms bērns pats to palaidis vaļā. Mātes piens pārstrādājas ātri (mazāk nekā stundas laikā), tāpēc bērnam nekaitē bieža zīdīšana. Parasti bērnam pietiek ar vienu krūti vienā zīšanas reizē. Ja nē – var katrā reizē dot abas krūtis, bet jāseko tam, lai no krūts tomēr būtu izzīsts maksimāli daudz.
Ja bērns ir nemierīgs pēc zīšanas vai tās laikā, iespējams viņam iziet vēders, vai arī viņš ir sarijies gaisu un var mēģināt viņu pacelt atraudziņai. Ja bērns satver krūti ļoti labi, tad parasti gan gaisu īpaši nesarijas un viņu nav „jāatgaiso”. Ja ēdina guļus un mazais aizmieg, nevajag viņu modināt.
Nevajag papildus noslaukt pienu. Divu – trīs nedēļu laikā pēc bērna piedzimšanas, ja zīdīšana ir pareizi organizēta, piens sāk izstrādāties mazulim nepieciešamajā daudzumā. Tāpēc nevajag noslaukt pienu pirms vai pēc ēdienreizēm. Noslaukšana var būt nepieciešama vēlākā laikā, ja paredzama mātes prombūtne (piemēram, māte uzsāk darba gaitas u.c.).
Pirmajā mēnesī sievietes parasti jūt, ka piens uzkrājas krūtīs starp zīdīšanas reizēm. Vēlāk tas veidojas tikai laikā, kad bērns zīž, bet starp zīdīšanas reizēm krūtis var likties tukšas. Tas nenozīmē, ka trūkst piena, vienkārši krūtis kļūst „prasmīgākas” piena ražošanā un ražo tikai tad, kad vajag. Tomēr šī uzkrāšanās ir individuāla – ir sievietes, kurām uzkrājas vairāk, citām mazāk. Tas nenozīmē, ka vienām piena ir vairāk, otrām mazāk. Tāpat atšķiras ātrums, ar kuru piens izdalās – dažām mammām piens šļācas ar strūklu, citām tek lēnām. Arī tas neko neliecina par piena daudzumu. Pat krūšu lielums nav rādītājs. Tāpat nestrādā metode „ēdināšu retāk, jo tad man piens sakrāsies vairāk” – jo retāk zīdīsiet, jo mazāk veidosies piens.
Līdz sešu mēnešu vecumam bērnu ēdina tikai ar mātes pienu un viņam nav nepieciešams papildu ēdiens, ūdens, tējas utt. Arī karstā vasaras laikā pietiek ar to, ka vienkārši biežāk piedāvā bērnam krūti.

Ikdienas cikls

Piens visu dienu nav vienādā daudzumā. Vislabāk tas veidojas un plūst nakts stundās un uz rīta pusi, visgrūtāk – vakarpusē. Tā ir visām māmiņām un par to nav jāuztraucas. Lai nodrošinātu vienmērīgu piena plūsmu visas diennakts laikā, vēlams pagulēt diendusu, jo piens labāk veidojas miegā. Tāpēc īpaši svarīgi zīdīt bērnu arī naktī. Parasti bērni zīž trīs reizes naktī, reizēm arī biežāk. Zīdīšana naktī nodrošina stabilu laktāciju un ir nepieciešama bērna attīstībai. Lielākā daļa bērnu naktī zīž arī pusgada vecumā, daudzi arī gada vecumā. Mammas ķermenis pielāgojas šim režīmam un tās, kuras paguļ arī dienā, spēj atpūsties, pat ja vienlaidus nav gulējušas vairāk par dažām stundām.

 

Krūšu kopšana

Krūtis nav ieteicams bieži mazgāt, pilnīgi pietiekami ir to darīt apvienojot ar ķermeņa ikdienas higiēnu. Tādas darbības kā: bieža mazgāšana, ziepju un citu mazgāšanas līdzekļu lietošana, krūšu dezinficēšana, sausina ādu un var veicināt plaisu veidošanos krūtsgalos.
Ja piens tek arī starp ēdināšanas reizēm, var lietot krūšturu ieliktnīšus, regulāri tos mainot, lai krūtis būtu sausas (mitrumā var savairoties piena sēne). Krūtīm ir vēlamas arī gaisa peldes (kad vien iespējams, staigājiet kailām krūtīm). Raugieties, lai krūšturis nav par mazu un nespiež, lai izvairītos no piena sastrēgumiem.
Krūšu galu kopšanai īpašas ziedes lietot nevajag, ja vien nav brūces vai plaisas. Pietiek ar to, ka pēc zīdīšanas izspiež nedaudz piena, ieziež ar to krūšu galus un pagaida, lai nožūst. Ja krūšu gali ir sāpīgi – lietojiet lanolīnu saturošu ziedi vai kādu citu speciālista ieteiktu ziedi.

Dienas, kad parādās šaubas vai mazulim pietiek piena

Tāda diena pienāk katrai māmiņai. Klasiskas krīzes ir 3. diena, 3. nedēļa un 3. mēnesis, bet tāda var iestāties arī lielu pārdzīvojumu, pārguruma vai mammas saslimšanas rezultātā, kā arī citā laikā, kad bērns strauji aug. Šajās dienās bērns ir nemierīgs, bieži prasa krūti un ir sajūta, ka krūtis ir tukšas. Neuztraucieties – krūtīs visu laiku rodas jaunas piena porcijas. Krūtis seko mazuļa pieprasījumam un sāk ražot vairāk, vienīgi reaģējot uz biežāku zīšanu. Nav cita veida kā krūtīm nojaust cik piena vajag – neviena laktācijas tēja vai citi līdzekļi nedarbosies, ja bērns reti zīž krūti!
Piena pavairošanai katrā zīdīšanas reizē dodiet abas krūtis: lai pirmo kārtīgi zīž 15-20 min, pēc tam piedāvājiet otru. Dienā bērniņu lieciet pie krūts, cik bieži vien prasa, pat ik stundu, nav vēlami gari pārtraukumi. Vislabāk šīs dienas pavadīt ar bērnu gultā mīļojoties, varat abi būt bez apģērba – āda pret ādu. Guliet ik brīdi, kad bērns to ļauj, dzeriet siltus dzērienus, ēdiet un atpūtieties. Trešajā dienā (vai pat ātrāk) piena noteikti kļūs vairāk.

Kā pārliecināties, vai mazulim piena pietiek

Vēdera izeja. Pirmajās nedēļās būtu jābūt biežai vēdera izejai – parasti vairāk kā 3 reizes dienā vai pat pēc katras ēdienreizes. Pēc aptuveni trīs mēnešu vecuma zīdītiem bērniem vēdera izeja var būt pat tikai reizi 3-4 dienās. Ja autiņbiksītes ir slapjas, tātad mazais ir arī ēdis – urīnam jābūt gaišam, bez krāsas un bez smaržas.
Bērns aug. Nesveriet bērnu pēc katras ēdienreizes – arī mēs pašas neēdam katru reizi vienādi. Ja ir šaubas, kontroles svēršanu var veikt ik pa dažām dienām vai reizi nedēļā.
Pēc kā NEVAR droši spriest, ka piena par maz:
Piena mililitri. Krūtīm nav piena līmeņrāža. Lai izmērītu, cik piena ir krūtīs, tas būtu jānoslauc. Bet ir mammas, kas nevar noslaukt ne pili, tomēr bērns ir labi paēdis. Bērns vienmēr spēs izzīst vairāk, nekā mamma spēj noslaukt.
Bērns raud un vēlas zīst. Bērna raudāšanai var būt dažādi iemesli – uztraukums, miegainība, galvas sāpes, jauna attīstības fāze, zobiņu nākšana. Zīžot mazulis saņem “laimes hormonus” – endorfīnus, kas nodrošina viņa psiholoģisko un fizisko komfortu. Tāpēc ne vienmēr bērna nemiers liecina par piena trūkumu.
Ja tomēr izrādās, ka piena ir par maz, pirmais risinājums ir nevis mākslīgais maisījums, bet gan soļi piena pavairošanai vai zīdīšanas speciālista konsultācija!

Nemiers pie krūts

Aptuveni 3-4 mēnešu vecumā bērni bieži dienā sāk knosīties pie krūts, protestēt, rauties nost un prasīt krūti atkal. Šāda uzvedība parasti nav saistīta ar piena kvalitāti vai tā trūkumu. Bērns spēj vairāk uztvert pasauli un pilnīgi viss spēj novērst viņa uzmanību no zīšanas. Šajā vecumā zīdīšana vislabāk izdodas midzinot, miegā un uzreiz pēc pamošanās. Daži bērni (reizēm nedaudz vēlāk, ap 5 mēnešiem) sāk biežāk prasīt krūti naktī. Mošanās un zīšana naktīs bērniem nekaitē, tieši otrādi, viņi tā ātrāk aug. Pāris mēnešu laikā zīdīšanas režīms mainīsies.

Svarīgākie noteikumi māmiņai, lai zīdīšana izdotos

• Esiet pārliecināta, ka piens ir, tas visu laiku rodas no jauna, un ir labākā maltīte mazulim! Ticiet mammas pienam! Atrodiet laiku miegam un atpūtai! Kad vien iespējams, guliet diendusu kopā ar bērnu. Ēdiet pietiekoši un uzņemiet daudz šķidruma. Ēdiet ierastu, sātīgu un veselīgu ēdienu, dzeriet ūdeni, tējas, negāzētus dzērienus – piens ir šķidrums, tādēļ, lai tas veidotos, pietiekama šķidruma uzņemšana ir būtiska.
• Ja rodas problēmas – nekautrējieties meklēt atbalstu un palīdzību.

Lai izdotos veiksmīga zīdīšana, ir vajadzīga apņēmība un apkārtējo atbalsts. Nebaidieties uzdot jautājumus vai meklēt palīdzību  pie zīdīšanas speciālistiem, māmiņu atbalsta grupās

Foto: Kristīne Žavele priekš LZVKA
un Aigars Hibneris, speciāli Mammamuntetiem.lv