Atsauksmes un jautājumi
Dažādi jautājumi zīdīšanas sākumā
Labdien! Man ir meitiņa, pusotra meneša veca. Zist kruti uzsaka uzreiz. Ziž labi un guļ ļoti labi, ideāls bērniņš. 🙂 Bet vēlos tomēr noskaidrot un izkliedet bažas par vairākām lietām:
1. Vai meitiņa pie tik lielas gulēšanas ir pietiekoši paēdusi?
Musu dienas ritms ir sekojošs (jāpiebilst, ka ipašu režīmu neveidojām, bet nu jau kādu nedēļu tāds ir izveidojies. Lai gan gara nakts gulēšana ir praktiski kops dzimsanas):
mostamies un ēdam ~7
tad paguļam ap stundu
nākamā ēšana ~ 11
tad dodamies arā pastaigā un cieši iemiegam
mostamies (bieži arī modinam, jo miegs ciešs) un ēdam ~ 16-17
tad dzivojamies augšā, neguļam
ēdam ~ 19
dzivojamies augšā, dažreiz iemigam uz pusstundu
vanniņa un ēdam ~22
aptuveni pusstundas laikā iemiegam un guļam lidz rītam
2. Pēc kā vērtēt, ka meitiņa ir pietiekoši paēdusi (pieņemas svarā labi, kopš dzimšanas pienemāmies svara jau 1,4kg. Kakājam un čurājam labi)?
3. Meitiņa ir ļoti pacietīga, ne vienmēr raud uz ēšanas reizem, kā tādās reizēs saprast, vai viņa ir izsalkusi un ir jābaro? Vai vienmēr jāsagaida raudāšana un tad jābaro?
4. Vai šis ir normāls dienas režīms? Vai vajadzētu modināt un barot biezak?
5. Vai meitiņai augot ēšanas reižu skaits mainīsies?
Saku jau iepriekš lielu paldies par atbildi!
Apsveicu Jūs ar meitiņu un prieks dzirdēt, ka ir tik veiksmīgi uzsākta zīdīšana, ka abas ar meitiņu esat atradušas savu ritmu un veidu, kurā jūtaties labi. Tā arī ir atbilde arī tālākiem jautājumiem par režīmu, ritmi var mainīties, pabīdīties par pāris stundām. Tā arī ir norma, var būt dienas, kas sākas agrāk, un dienas, kas sākas vēlāk, svarīgākais šajā aspektā ir tas, kā jūtaties, bērninš un māmiņa.
Atbildot uz Jūsu jautājumu par ēšanu, un par to, kā noteikt, vai bērniņš ir paēdis, kā jau jūs pati rakstāt, jā to skatās pēc svara pieauguma, kas Jūsu bērniņam ir ļoti labs, kā arī pēc tā, kā bērniņš čurā un kakā. Parasti, ja svars ir labs, var neskaitīt čurāšanas reizes, vienīgi seko, lai urīns ir bezkrāsas un smaržas, vēdera izeja var būt ļoti dažāda.
Krūti var piedāvāt arī nesagaidot raudāšanu, vienkārši, ja jums liekas, ka meitiņa varētu gribēt Jūsu mierinājumu. Bērniņš, kad ir tik maziņš, ar krūti arī nomierinās, ne tikai ēd un to viņam arī varētu ļaut. Tā ka, ja ir tāda reize, kad nevarat saprast, kā rīkoties, iesaku piedāvāt bērniņam krūti. Ja bērniņš negribēs, tad pazīdīs nedaudz un palaidīs vaļā.
Jūsu režīms ir normāls, galvenais, lai tas apmierina Jūs ar bērniņu, un jā, kā jau teicu, var piedāvāt arī vēl kādu reizi, tā teikt, lielākam komfortam 🙂
Bērniņam augot, var mainīties gan ēšanas gan gulēšanas ritmi.
Kā ātrāk sadziedēt krūšu galus
Labdien! Man ir jautājums, ko vēl es varu darīt ar jēliem krūšu galiem, lai ātrāk tos sadziedētu? Mazulīte krūti ņem pareizi, varbūt viņi radās atslaukšanas procesā. To pašlaik esmu pārtraukusi, līdz atkal krūšu gali būs sadziedēti. Līdz šim smērēju ar bepanthen ziedi un pēc barošanas smērēju ar savu pienu un ļāvu nožūt un tikai tad atkal ģērbu krūšturi. Esmu izmisumā, jo katra barošana ir ļoti sāpīga.
Un ja vēlos ieviest barošanu pēc režīma, vai nebūs par daudz 3h pauze, ja mazulīte ēd apmēram pus stundu vienā ēdienreizē?
Paldies jau iepriekš par atbildi.
Ja krūšu gali ir cietuši atslaukšanas procesā, tad pārtraucot to, būtu jānovēro atveseļošanās pazīmes. Teorētiski atslaukšanai nevajadzētu pašai par sevi radīt tādas sekas, jo uzspiediens, ja slauc ar rokām, galvenokārt ir uz areolas, aptuveni 2 cm attālumā no krūtsgala. Vai atslaucāt ar pumpīti?
Ja krūšu gali turpina sāpēt un barošana ir sāpīga, iespējams, ka pie vainas tomēr ir veids, kā bērniņš satver un zīž krūti. Tādā gadījumā būtu ieteicama konsultācija mājās, lai klātienē var konsultante novērtēt situāciju.
Vai sāp arī starp zīdīšanām, proti, vai pieskāriens ar roku, drēbi krūtsgalam ir sāpīgs, nepatīkams, vai arī sāp tikai zīdīšanas laikā?
Ir labi, tas ko Jūs jau darījāt, pēc barošanas uzsmērēt savu pieniņu un ļaut nožūt un pastaigāt kādu brīdi kailām krūtīm, ļauties gaisa un arī saules peldēm.
Par barošanu pēc režīma, varu ieteikt, pavērot bērniņu, kādas ir viņa vajadzības uz doto brīdi, gadās, ka bērniņi zīž retāk, citreiz biežāk. Tas ieteikums varētu būt sekot bērniņa signāliem, mazi bērni zīž ne tikai lai paēstu, bet arī lai nomierinātos, zīšana atvieglo arī aizmigšanu un tas ir normāli.
6,5 mēneši, mazs svara pieaugums
Sveiki! Ļoti ceru uz Jūsu ieteikumu, kas varētu palīdzēt risināt šādu situāciju: mazajam ir 6.5 mēneši ļoti aktīvs, smaidīgs un omulīgs puika, taču viņš atsakās no krūts ēšanas (griežas prom un raud). Bijām pie ārsta uz svēršanos un ārsts konstatēja, ka mazais pa mēnesi pieņemies svarā tikai par 200g un lika uzsākt piebarošanu. Kopš vizītes pie ārsta mazo mēģināju biežāk likt pie krūts, taču no tā nekas prātīgs nesanāca, jo ēdājs katru reizi tik ilgi stīvējās, kamēr pienāca ierastais barošanas laiks. Kā arī kopš vizītes pie ārsta viņš 1x dienā tiek piebarots ar dārzeņu biezeni. Pirms vizītes pie ārsta mazais ēda apmēram reizi 4h un visu nakti gulēja. Šobrīd mazo mēģinu barot ik pēc 3h un ja naktīs iekunkstas arī lieku pie krūts ar domu, lai uzlabotu svara pieaugumu, bet nekas īsti nesanāk – mazais kārtīgi ēd tikai pirmajā rīta barošanā, pirms nakts miera, naktī un tad, ja ir noguris un nāk miegs. Pa dienu, ja mazajam nenāk miegs viņu pabarot ir neiespējami – kā jau minēju griežas prom, atsakās. Mēģināju arī atslaukt pieniņu, iedot no pudelītes, bet tāpat neēd. Ko darīt? Nu jā un vēl viena lieta – viņam tikko izšķīlās 2 zobiņi. Vai tas varētu kaut ko ietekmēt?
Ja pareizi sapratu, esat satraukusies par bērniņa svaru un ēšanas uzvedību.
Mazuļa svara pieaugums nav vienmērīgs: pirmajos 4 mēnešos pieaugums svārstās no 500 g līdz 2 kg mēnesī; no 4-6 mēnešiem no 100 g līdz 500 g mēnesī un svars var pat apstāties, ja pirmajos mēnešos ir bijis liels svara pieaugums; no 6-12 mēnešiem – nevienmērīgi, svars, sasniedzot gada vecumu aptuveni 10-12 kg. Izejot no šiem rādītājiem, Jūsu bērniņa 200 g svara pieaugums starp 5-7 mēnesi ir norma.
Vidēji skatās, lai uz pusgadu bērniņš svaru divkāršotu un uz gadu trīskāršotu.
Par uzvedību pie krūts, tas, ka griežas prom un ēd tikai pa miegam. Iespējams, pēc ārsta apmeklējuma ir bijis pastiprināts piedāvājums un nav sagaidīta iniciatīva no mazuļa puses un viņš vienkārši šādi protestē. Es piedāvātu Jums sazvanīties un pārrunāt sīkāk, kā mazulis izturās pie krūts, un ko var iesākt, lai varētu Jums vairāk palīdzēt.
Kā saprast, vai bērniņām pietiek piena?
Sveicināti! Mazajam ir 9 dienas un no vakardienas visu laiku grib dzīvoties pie krūts. Naktī guļ labi un ceļas ēst 2-3 reizes.
Mani uztrauc tas,ka mazais varbūt nesaņem pietiekami daudz piena, kaut arī tas ir, vai arī tas ir liess? Varbūt varat sniegt kādu padomu? Paldies!
Jūs uztrauc, vai bērniņš saņem pietiekoši daudz piena un vai vēlme visu laiku dzīvoties pie krūts varētu būt saistīta ar to.
To, vai bērniņš saņem pietiekoši, skatās pēc tā, kā mazulis čurā un pēc viņa ņipruma. Ja čurā bieži (ap šo laiku, pēc 10 dienas sagaidām aptuveni 12 reizes diennaktī), urīns ir bez krāsas un smaržas, tad saņem pietiekoši un vēlme zīst ir vienkārši mazuļa vajadzība un mierinājums, ko arī varētu viņam sniegt. Ja čurā mazāk un ja urīns ir iedzeltens, var būt runa par to, ka nepietiek un tad pastiprināta vēlme zīst liecina par to, ka mazulis vēlas sev saražot pieniņu. Rūpīgi jāseko krūts satvērienam, lai lūpiņas būtu atvērtas un uz āru izrullētas. Ja maz čurā un daudz zīž, iespējams satver pārāk sekli un līdz ar to zīšana sanāk neefektīva. Tādā gadījumā aiciniet uz mājām konsultanti satvēriena korekcijai.
Un jā, pieniņš noteikti nav liess, tas ir tieši tāds, kāds vajadzīgs Jūsu bērniņam, neatkarīgi no krāsas un citiem faktoriem.
Par piena sastrēgumiem
Labdien! Gribu pakonsultēties par piena sastrēgumiem.
Kādu mēnesi atpakaļ man bija piena sastrēgums kreisajā krūtī ar ļoti augstu temperatūru – līdz 39 grādiem. Tanī reizē izsauktais ārsts ieteica neriskēt un izrakstīja antibiotikas.
Tagad esmu sastapusies ar piena sastrēgumu labajā krūtī. Pēdējās dienas liekot bērnu pie krūts un atslaucot ar pumpīti, šķiet, ka ar lielumu tieku galā – krūts šķiet diezgan mīksta.
Taču neesmu pārliecināta, ka krūtī nav mazāki sabiezējumi – kad apguļos un taustu krūti, vairākās vietās ir jūtami nelieli kunkuļi. Vai tie varētu būt normāli audi? Vai arī tas nevarētu būt normāli…?
Vai ir kāds diagnostisks veids kā pārliecināties, ka problēma ir atrisināta? Vai kāds speciālists, kuru varētu apmeklēt?
Kā arī – vai varat ieteikt kā izvairīties no piena sastrēgumiem nākotnē?
P.s. Informācijai – manai meitai šobrīd ir 3,5 mēneši. Jau kopš mēneša vecuma viņa guļ labi naktīs – aptuveni 7h. Man ir aizdomas, ka tieši tas varētu būt iemesls tam, ka veidojas sastrēgumi – jo no rīta krūtis ir ļoti pilnas…
Ļoti ceru uz Jūsu palīdzību.
Pēc sastrēgumiem krūtī varētu būt sabiezējumi, un tie var saglabāties kādu laiku, pat 2-3 nedēļas, līdz tie uzsūcas. Ja ir bažas, jā, var griezties pie speciālista. Iesakām vērsties Stradiņos, Krūts slimību centrā, tālrunis 67069600, un veikt ultrasonogrāfiju. Jā, piekrītu, kā Jūs jau rakstāt, ka iemesls sastrēgumiem varētu būt garais pārtraukums naktīs. Parasti gan bērniņi mostas aptuveni pēc šāda režīma: 21.00, 24.00, 4.00, 6.00, 8.00. Varbūt Jums izdodas iekārtot kādu ēdienreizi starp 4-6 rītā?
Zvaniet, ja ir jautājumi.
Darba gaitu atsākšana un zīdīšana
Labvakar! Vēršos pie jums ar samilzušo problēmu, jo izmeklējot internetu neko saprātīgu neatradu sakarā ar krūts zīdīsanas beigšanu. Ļoti esmu par mammas pieniņu un ziņu tā labvēlīgo ietekmi uz bērniņu un arī māmiņu, bet mums šķiet jau ir par traku. Meitiņai 1.3 gadiņš un nevaram nekadi mazināt krūts ēšanu. Īpaša problēma naktīs un tas, ka man oktobrī ir jāiziet uz darbu. Jau sāku krist izmisumā, bet pie kā vēršoties pēc padoma, nezinu. Varbūt jūs varat ko ieteikt ar ko sākt utt. Paldies par sapratni!
No Jūsu rakstītā saprotu, ka oktobrī Jums atsākas darba gaitas un nezināt, ko īsti darīt ar meitiņas zīdīšanu. Darba gaitu atsākšana pati par sevi nebūtu šķērslis zīdīšanas turpināšanai un labā ziņa, ka šādā gadījumā arī nav nekādi īpaši jāsagatavo bērns tam, proti, nav vajadzības samazināt nedz skaitu nedz biežumu. Praksē tas izskatās tā, ka mamma dzīvojas pa mājām un saglabā ar bērnu pierasto dzīves un zīdīšanas ritmu. Toties Jūs savlaicigi (var jau sākt tagad) parūpējaties par to, lai bērns piedzīvo Jūsu pakāpenisku prombūtni un pakāpenisku pierašanu pie aprūpētāja (aukle, vecmāmiņa). Tam gan ir vajadzīgs laiks, lai bērns iepazītos un aprastu. Ja mammas nav klāt, bērns arī mierīgi to pieņem, ka krūts nav, pieniņa nav un pieņem cita veida ēdienu un mierinājumu. Grūtāk ir saprast mazajam, ja mamma ir blakus, bet krūti nedod vai ierobežo.
Saglabājot zīdīšanu, tas būs arī spēcīgs mierinājums un atbalsts meitiņai, kad uzsāksiet darba gaitas.
Es piedāvātu Jums sazvanīties, lai varam vairāk izrunāt kā tas izskatās praktiski. Varbūt Jums ir jautājumi, labprāt uz tiem atbildēšu un arī dalīšos ar savu pieredzi. 🙂
Labvakar! Mums klājas labi, jau 3.nakti mēģinu vismaz lidz rīta agrumam (plkst. 5-6) meitai krūti nedot un ir rezultāti. Pirmā nakts gan bija traka, katru stundu modas un raudaaja, bet tad ar katru nakti arvien labāk. Pa dienu gan mazak īsti nesanāk dot, jo viņa man staigā pakaļ un lūdzas, tad teju katras 2 h nākas dot, ja esam mājās vai kopā.
Paldies, ka uzrakstījāt. 🙂
Jā, kā jau iepriekš rakstīju, bērnam ir grūti saprast, ja viņš prasa, mamma ir blakus, bet krūti nedod. Arī mammas nodomus mazie ļoti jūt. Ja mamma nolemj, ka “bodīte jāklapē ciet” :), tad viņi burtiski uzkarās un prasa vēl vairāk kā agrāk, it kā nojauzdami, ka drīz vairs nebūs.
Citreiz līdz, ja izdodas plānu palaist brīvsolī, “kā būs, būs”, arī bērns var atslābt un prasīt mazāk. Lai Jums veicas!
Ļoti sāpīga zīdīšana
Esmu mamma nu jau divas nedēļas vecai meitiņai. Viņa ir patiesi brīnišķīga, bet man ir viena problēma, nav iespējas pavadīt ar viņu laiku tieši esot vienkārši kontaktā – nēsājot uz rokām, aijājot utt., esot mammai…
Tas viss sākās jau slimnīcā, kad man pirmo reizi parādīja, kā likt mazo pie krūts. Tas sāpēja, ļoti. Es jautāju, vai tiešām TA jāsāp. uz ko saņēmu atbildi – jā. To pieņēmu, sāpēs, kuru dēļ man asaras plūda aumaļām, pavadīju visas 3 dienas slimnīcā un tad vēl 4 mājās, līdz vienā brīdī vīrs pateica, ka vairs nevar izturēt redzēt, kā es ciešu. Bet man taču teica, ka jāsāp… Visu šo laiku es ar savu meitu pavadīju ļoti maz laika, jo krūtis sāpēja nežēlīgi un radīja milzu diskomfortu. Vairāk darbojās vīrs un man tas emocionāli bija ļoti smagi.
Ārsts pateica, ka man ir lielas rētas un bērns krūti visu šo laiku satver nepareizi. Ir jāārstē un piens šajā laikā jāatslauc un jādod no pudelītes. Es biju tik laimīga, ka vairs nebūs jācieš šīs sāpes, tomēr sapratu, ka meitiņai varu veltīt vēl mazāk laika, jo praktiski visu laiku jāatslauc piens… Itkā rētas daudz maz sadzija, bet tagad parādījas zilumi uz krūtīm, laikam jau no atslaukšanas un tās atkal sāp.
Esmu izmisumā, jo tik ļoti gribu, lai mans bērns saņem mātes pienu, bet tajā pašā laikā saprotu, ka liedzu viņai mammas tuvumu un mīļumu, jo man jau ir iestājusies depresija šī visa dēļ.
Vai vispar vēl iespējams, ko vērst par labu un atsākt krūts barošanu? Vai iespējams paradīt man, kā pareizi zīdīt bērnu, jo pavisam godīgi sakot, man ir liela emocionāla barjera atkal pielikt mazo pie krūts. Uzreiz nāk prātā tās milzīgās sāpes… es vienkārši gribu būt laba mamma un darīt labāko, ko spēju, tajā pašā laikā, lai abas ar mazulīti esam laimīgas un apmierinātas.
Saklausu lielu sāpi Jūsu stāstā, gan fiziskās sāpes, gan emocionālās. Jā, citreiz zīdīšanas sākums var būt ļoti sāpīgs, un tas var radīt gan spēcīgas emocijas, gan nomāktu garastāvokli. Pēc tā, ko Jūs rakstāt, Jūs jau darāt labāko, ko spējat, Jūs esat laba mamma, Jūs jau risināt situāciju – dziedējat krūtis un barojat meitiņu ar atslauktu pienu, kas arī būtu tas ieteicamākais šajā gadījumā. Kad krūtis būs sadziedētas, pielikšanu pie krūts vislabāk būtu veikt kopā ar zīdīšanas konsultanti, kas varētu Jūs atbalstīt, iedrošināt un arī pasekot, lai satvēriens veidotos korekts. Zīdīšanas konsultanti var sameklēt mūsu mājaslapā, sadaļā „Konsultanti“.
Vēl es ieteiktu emocionālās barjeras pārvarēšanai un arī, kā Jūs rakstāt, iesākušās depresijas dēļ uzaicināt pie sevis PEP mammu.
3,5 mēneši, mazulis atsakās no krūts
Labdien! Manam mazulim ir 3,5 mēneši un viņš jau kādas nedēļas 2 bieži (it īpaši vakaros un dažreiz arī dienas laikā) atsakās ņemt krūti, un histēriski kliedz, tiklīdz tuvojos viņam ar krūti, kaut arī skaidri redzams, ka ir izsalcis. Naktī ar barošanu viss ir kārtībā. Es gribētu zināt, kas šādai uzvedībai varētu būt par iemeslu, un ko man darīt. Maz ticams, ka viņam būtu kāda ausu vai mutes infekcija, zobiņi arī vēl, šķiet, nenāk. Pirmajos mēnešos ar barošanu viss bija kārtībā. Mūsu ikdienā arī nekas nav mainījies – neesam ne pārcēlušies citur dzīvot, ne es esmu atsākusi strādāt.
Jā, šāda uzvedība mēdz būt sastopama un nereti tā ir saistīta ar kādām pārmaiņām. Es saprotu, ka lielas pārmaiņas šobrīd nav Jūsu dzīvē. Varbūt ir kas ne tik liels, bet kas tomēr nodarbina Jūsu prātu un sirdi. Citreiz tas var būt kāds ieildzis process, kas nekust no vietas un pārmaiņas nav paredzamas, kaut tieši tās tiek gaidītas. Gaidīšanas režīms arī var paņemt daudz spēka un resursu.
Vēl šis ir vecums, kad bērniņam paliek interesantāks nomoda laiks, viņš labāk redz, dzird, jebkas var novērst viņa uzmanību no tik patīkamās nodarbes. Tad var mēģināt zīdīšanas akcentu pārlikt uz miega punktiem: iemigšanu un pamošanos (precīzāk, piedāvāt krūti īsu brīdi pirms galīgas pamošanās). Es varētu Jums piedāvāt arī tikšanos, mēdz būt, ka uz vietas, tās lietas ir labāk redzamas un var vairāk palīdzēt.
Vēlos publiski pateikties zīdīšanas konsultantei Paulai Priedniecei!
Paula mums ļoti palīdzēja, tik atsaucīgu un sirsnīgu cilvēku ļoti sen nebiju satikusi. Ar lielu sirsnību un interesi Paula seko līdzi mūsu ikdienai arī pēc konsultācijas. Ja vajadzība palīdzība zīdīšanas jautājumos, iesaku vērsties pie šīs brīnum jaukās meitenes! Paldies no visas sirds! 🙂
Zanda
Aizmieg tikai pie krūts
Labdien! Manam mazajam ir 7 mēneši. Esam pieraduši gan pusdienas dusiņā, gan vakara lielajā čučā aizmigt tikai pie krūts – respektīvi – aizmiegam tikai ēdot. Saprotu, ka pirmajos mēnešos tas būtu normāli, bet kā ir šajā vecumā? Tagad mēģinām aizmigt savā gultiņā, bet ir tikai liela raudāšana, jo aizmigt viens pats puika nemāk. Vēl pēdējās dienas mēģinu midzināt pie sevis gultā, dziedot, glāstot muguriņu, bet krūti nedodu. Paēd un tad mēģinam čučēt. Paldies, ka uzklausījāt!
Jūs jautājāt par miegu, kā būtu normāli aizmigt 7 mēnešu vecumā mazulim, vai ļaut aizmigt pie krūts vai radināt savā gultiņā.
Bērniņi vispār jau iemieg paši, atšķiras tikai atbalsts, kādu viņiem sniedzam šajā procesā. Atbalsts ir svarīgs un ir nepieciešams, šajā vecumā, proti, 7 mēnešos un arī ilgāk, mazulim ir vajadzīga vecāka klātbūtne, miega rituāla esamība, kas rada drošības sajūtu. Jo, lai kvalitatīvi iemigtu, cilvēkam ir jāatslābinās, arī mazulim, un atslābināšanos veicina zināmas, monotonas, ritmiskas darbības. Nav nekā slikta, ja mamma mazuli paņem uz rokām, ieaijā, un arī sniedz krūti pirms miega. Tas palīdz bērniņam atslābināties un pārslēgties no aktīvā darbošanās režīma uz miegu. Bieži vien notiek tā, ka bērniņš pazīž krūti, rod atslābinājumu un vēl pirms iemigšanas palaiž krūti vaļā, paskatās mammai acīs 🙂 un iemieg mammai blakus. Tātad iemieg nezīžot. Līdzīgi kā Jūs rakstāt: “paēd un tad mēģinām čučēt”. Tikpat labi bērniņš var iemigt arī zīžot, arī tas ir normāli.
Svarīgākais šajā miega jautājumā ir klātbūtnes atbalsts, pieņemošs, pārliecināts un mierīgs.
Lai izdodas!
Mati uz krūtīm
Labdien! Man ir jautājums par bērna zīdīšanu. Man ap krūts galiem aug melnie, garie matiņi, cieti. Pašlaik es gaidu bērniņu un gribu viņu barot ar krūti. Ko man darīt ar matiņiem? Vai tie netraucē bērniņam?
Analīzes man ir kārtībā (biju pie endokrinologa). Paldies.
Bērns piedzimstot, ir gatavs jebkādai krūtij, viņam nav iespējas salīdzināt, kādas ir mums. 🙂 Bērns pieņem, ka krūts ir tāda, kādai tai jābūt un darīs visu, lai tai pielāgotos. Pieļauju, ka varētu būt tā, ka tie matiņi, kas aug ap krūts galiem nemaz netraucēs bērniņam zīst krūti. Un varbūt arī tā, ka tie tomēr var traucēt labi satvert un radīt vakumu, ko bērns veido ar muti, ietverot areolu.
Vai varam sarunāt tā, vēl pameklēšu informāciju un tad došu Jums ziņu?
Vai kādreiz agrāk esat kaut ko darījusi ar matiņiem? Padalieties, tieši ko un kādi bija rezultāti.
Lai veicas un izdodas!